Alberts Einšteins esot sacījis, ka pasakas palīdz bērnam izaugt par gudru cilvēku. Analizējot pats savu dzīvi un panākumus, viņš secinājis, ka vislielākā nozīme bijusi tieši spējai fantazēt. Tā esot pat svarīgāka par talantu domāt abstrakti un pozitīvi. Bet fantāzijas pasaulē ne vien bērnu, bet arī pieaugušo ieved pasakas.
Apgādā “Jumava” izdota grāmata “Sunītis un kaķītis”, kurā apkopotas 24 skaistākās latviešu tautas pasakas. Tās ilustrējuši astoņi Dantes Aligjēri biedrības mākslinieki – Aleksejs Naumovs, Andris Bērziņš, Raimonda Strode, Maira Veisbārde, Sarmīte Caune, Gunta Brakovska, Lauma Palmbaha un Laine Kainaize.
8. aprīlī uz ilustrāciju izstādes “Mūsu mīļās pasakas” atklāšanu Stelpes skolā bija ieradušies mākslinieki Raimonda Strode, Maira Veisbārde un Andris Bērziņš.
Grāmatas sastādītāja Raimonda Strode pastāstīja, kā viņas pašas sajūtas, ceļojot pasaku valstībā, rosinājušas ķerties pie grāmatas veidošanas. Sarunā ar klausītājiem Raimonda noskaidroja, ka arī šodienas bērni lasa un pazīst pasakas.
Līdztekus mākslinieku darbiem zālē bija izvietotas arī Stelpes skolēnu rakstītas pasakas kopā ar pašu zīmētām ilustrācijām. Par tām Raimonda pauda īpašu prieku, jo bērnu radītā izstāde apliecina, ka pasakas joprojām turpina rasties. Savukārt Andris Bērziņš ierosināja jaunās Stelpes pasakas apkopot grāmatā. Tas raisīja zālē dedzīgus aplausus.
Raimonda izvēlējusies zīmēt ilustrāciju pasakai “Putnu bulbulis”, jo tā pauž labestības un piedošanas uzvaru. Otra viņas ilustrācija veltīta pasakai “Burvju dzirnaviņas”, kas stāsta par to, kā grūtas un nepatīkamas situācijas dažkārt var atrisināties gluži negaidītā, jaukā veidā.
Maira Veisbārde izvēlējusies ilustrēt pasaku “Garā pupa”, jo viņai tuva ir labestības tēma. Mairai sagādā prieku, ka pasakā sērdienīte tiek apbalvota par labo sirdi, bet augstprātīgā un ļaunā mātes meita saņem sodu.
Mairas otrā ilustrācija veltīta pasakai “Koklētājs”. Šī pasaka, viņasprāt, kļuvusi īpaši aktuāla laikā, kad Krievijas armija iebrukusi Ukrainā. Tā atgādina, ka skaistums un mūzika spēj vienot dažādus spēkus un stiprināt tos cīņai pret ļaunumu.
Andris Bērziņš ir tēlnieks, kurš labprāt arī zīmē – cilvēkus. Viņš attēlojis meiteni, kura pasakā “Zalkša līgava” piekrīt būt par upes valdnieka sievu. Sākumā viņa redzama draudzeņu pulciņā, mazliet apjukusi par zalkša piedāvājumu. Otrajā attēlā viņa jau redzama kā nobriedusi sieviete – valdniece un tautas sargātāja. Savus zīmējumus Andris rotājis ar latviešu spēka zīmēm, tā atgādinot par patiesu vērtību nozīmi.
Pēc sarīkojuma mākslinieki devās uz Stelpes Ķēkutu kapiem, kur apskatīja tautas dzejnieka Raiņa vecāku atdusas vietu. Par Raiņa saknēm Stelpē pastāstīja skolotāja Lilita Berliņa.
Uz maltīti ar angļu virtuves ēdieniem māksliniekus bija aicinājuši stelpieši Valerija un Rodžers Heizeldeni.
Stelpes apmeklējums noslēdzās ar dziesmu un sarunu brīdi kopā ar ukraiņu ģimenēm, kuras Stelpē radušas pagaidu mājvietu. Mākslinieki bija atveduši bērniem dāvanas, starp kurām bija arī krāsojamā grāmata ar Raimondas Strodes zīmējumiem.
Prieks par talantiem un bērni atvērti uņ darbojas līdz! Priecīgus svētkus!