Upsālā ar “Sudraba uzņēmējiem”

Egils Neliuss, 2024. gada 16. oktobrī

Lieliski jūtos vidē, kur katrs ir ar kaut ko “apsēsts”. Šeit raisās sarunas, top projekti. Šeit protam ieklausīties cits citā, un kad runājam, tad cenšamies to darīt tā, lai mūsu vārdi celtu, iedrošinātu, palīdzētu saskatīt iespējas.

Būt aktīvam arī tad, kad vairs neskaities jauns, lolot redzējumu, radīt vērtību sabiedrībai un pašam dzīvot ar prieku – to taču vēlas katrs. “Sudraba uzņēmēju” projekts domāts tam, lai vienotu, iedrošinātu, izglītotu ļaudis, kas sasnieguši 60 gadu vecumu un kuriem ir kaut pavisam neliels sapnis par savu produktu vai pakalpojumu.

Šo Eiropas fondu projektu realizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kopā ar Latvijas Pieaugušo izglītības apvienību un ārvalstu partneriem.

Projekta dalībnieki pavadīja četras aizraujošas dienas seminārā Zviedrijas pilsētā Upsālā, kura atrodas pasaules inovāciju centru pirmajā piecniekā. Tā ieņem pat pirmo vietu pēc augsti izglītotu iedzīvotāju īpatsvara. Vai iespējams atrast labvēlīgāku vidi, ja vēlies attīstīt savu vīziju, mācīties, smelties iedvesmu?

Attēls 1. Ar spilgtu prezentāciju par Upsālas vēsturi, attīstības perspektīvām un vietu globālajā apritē mūs iepazīstināja reģiona attīstības menedžeris Tomass Stāvbūms.

Nodarbības notika kopā ar Somijas dalībniekiem. Tās vadīja visu trīs valstu – Latvijas, Zviedrijas un Somijas treneri – mentori. Viņi arī paši aktīvi piedalījās nodarbībās kā dalībnieki – mācījās, pildīja uzdevumus, uzstājās “komandu” vārdā, sniedzot apkopojumus, komentārus.

Sarmīte Pilāte rūpējās par saimniecisko pusi, gādāja par savlaicīgu informācijas apriti, dalībnieku labsajūtu.

Jānis Baltacis veica tulkošanas darbu. To darot, viņa balss skanēja rimti un patīkami. Bieži Jānis tulkojumam pievienoja komentārus, kas it kā adaptēja materiālu, padarot to vēl labāk saprotamu latviešu auditorijai.

Mārtiņš Riekstiņš vadīja nodarbību par laika un aktivitāšu plānošanu virzībā uz biznesa mērķu sasniegšanu. Viņš arī aktīvi atbalstīja citus dalībniekus, kad bija jāveic grūtāki uzdevumi.

Pēc atgriešanās Rīgas lidostā, latviešu grupa pateicās treneriem un skanīgi nodziedāja pielāgotu pazīstamās dziesmas pantu: “Lai slava tiem – tiem mūsu mentoriem”!

Attēls 2: viesnīca BOTANIKA, kur pavadījām četras skaistas, vērtīgas dienas.

Upsālā ir daudz dīvainas formas skulptūru.

Attēls 3. Šī skulptūra, kas atgādina milzīgu māla piku, un kur ieskatoties var saredzēt cilvēku sejas, saucas “Saruna”.

Attēls 4. Savukārt, kas šis varētu būt par zvēru, īsti nespēja atminēt neviens. “Mīlīgs vilkatis”, kāds ierosināja.Attēls 5. Bet šis, bez šaubām, ir zinātnieks – gluži kā šīs pilsētas simbols.
Attēli 6-12: Upsālā ir katedrāle – Upsālas Doms – kas izskatās varena, augsta un iespaidīga no iekšas un āra, gan dienā, gan naktī. Nodarbības man šķita ļoti vērtīgas. Tās bija saprotamas, interesantas, intensīvas, labi plānotas. Ļoti patīkami bija, ka viss notika plānotajā laikā.

Biznesa treneris Eriks Tosteruds padarīja savas nodarbības īpaši baudāmas. Tās bija reizē arī kā uzstāšanās mākslas paraugstunda. Guvis vērtīgu pieredzi, uzstājoties uz skatuves, Eriks to lieto arī kā biznesa treneris. Empātija, par kuru viņš runā, kļūst redzama viņa izpildījumā, jo acīmredzami viņš uzstājas tā, kā pats gribētu to redzēt, būdams skatītāja vai “studenta” lomā.

Attēls 13. Eriks iepazīstina mūs ar “divu rombu” procesu.

Video 1. Eriks Tosteruds darbībā.

Attēls 14. Lai uzskatāmi parādītu, cik svarīga ir izpēte pirms jebkāda risinājuma piedāvāšanas, Eriks lieto attēlu, kurā ļaudis izvēlas staigāt citādi, nekā gribētos tiem, kas veidojuši ietvju plānojumu.
Attēls 15. Izpētes svarīgums – Einšteina citāts: “Ja man būtu dota viena stunda, lai glābtu pasauli, tad piecdesmit piecas minūtes es veltītu problēmas izpētei un piecas minūtes, lai rastu risinājumu.”
Attēls 16. Uzņēmējs, biznesa attīstītājs Vinhs Hoangs reiz vadījis uzņēmumu, kur vienreizējās lietošanas trauki tikuši gatavoti no koku lapām.Attēls 17. Nodarbību par mērķauditorijas definēšanu vada Somijas grupa.Attēls 19. Par secinājumiem, uzsākot savu biznesu, runā Zviedrijas grupa.

Kas raksturo veiksmīgu uzņēmēju? Vai tas ir darbaholisms? Nē. Idejas lieliskums? Nē. Pat ne jaunība un ne spilgta personība.

Bet ir vajadzīga degsme, empātijas spēja, ieradums sākto novest līdz galam.

Vai tad tas ir kas jauns? Nē. Tomēr nez kāpēc, dzirdot to atkal šeit pasacītu mazliet citādā veidā, jūtu, ka šīs atziņas mani iedvesmo.
Attēls 20. Latvijas – Somijas komanda. Esam dažādi un redzējums mums katram ir savs. Tomēr gatavojamies uzdevumam, kurā jānoskaidro, kas mūs visus vieno, un ko mēs varētu darīt kopīgi, cits citu papildinot.
Attēls 21. Pēdējā dienā, kad jau ir māju sajūta, nodarbību vada Latvijas grupa. Mārtiņš Riekstiņš šķiro biznesa uzdevumus pēc svarīguma un steidzīguma, lietojot Eizenhauera matricu. Viņa stāstu no angļu valodas tulko Jānis Baltacis – savā raksturīgajā nosvērtajā, humorpilnajā stilā, ar iederīgiem komentāriem adaptējot to latviešu grupas vajadzībām.
Bet iepriekšējā dienā viesojāmies uzņēmumā – Upsālas FAIR TRADE veikalā. Pēc tam – kopīgās vakariņas restorānā PONG.

Video 2. FAIR TRADE veikalā.

Attēls 22. Pastaigā pa pilsētu mūs vadīja Upsālas iedzīvotājs, filozofijas doktors, profesors Larss Juhans Šedins, kurš savulaik strādājis par gidu, un tas joprojām ir viņa vaļasprieks.

Restorānā PONG mūs gaidīja nesteidzīgs brīdis ne vien ar gardiem ēdieniem, bet arī ar kopā būšanu. Bija laiks sarunām un stāstiem, pat dziesmu dziedāšanai.

Attēls 23. Daži no šeit piedāvātajiem ēdieniem man likās diezgan – neierasti. Bet viss bija garšīgs. Sākumā mēģināju atrast maizi, varbūt kartupeļus. Nekā tāda nebija. Ar šo domu man vajadzēja aprast.

Bet kad ieskatījos, sapratu, ka katrs ēdiens ir pašpietiekams. Tas ir pagatavots tā, ka nekādas piedevas nav vajadzīgs – ne kartupeļi, ne maize, ne salāti.
Attēls 24. Omulīgajā restorāna zālē divas stundas pagāja nemanot.

Vakars ar Čaka dzeju

Kā gadījās kā ne, pie pusdienu galda pastāstīju dažiem ceļabiedriem par mūsu izrādi, radošās apvienības MIRKLIS iestudējumu pēc Sandras Neliusas scenārija ar A. Čaka dzeju. Norunāju arī dzejas fragmentu. Jutu, ka viņiem patīk.

Nodomāju, ka būtu labi viņiem parādīt kaut ko vairāk. Ienāca prātā, ka tas varētu sagādāt prieku maniem ceļabiedriem.

Bet – man nav manu skatuves partneru. Bez viņiem mana uzstāšanās varētu kļūt pārāk “liesa”. Nav pat ģitāras, ar ko varētu vakaru darīt krāsaināku. Hmm, laikam jau būtu prātīgi atsacīties no šādas domas!

Taču tās dienas pēcpusdienas nodarbību kvintesence – sāc no mazumiņa, sāc ar tiem resursiem, kas jau šobrīd ir tavā rīcībā!

Labi! Nezinu, kas sanāks, taču zinu – ja nemēģināšu, man nāksies šo atsacīšanos atcerēties atkal un atkal, un man būs žēl, ka nemēģināju. Tāpēc vienkārši — darīšu.

Ielūdzu ceļabiedrus vakarā uz atpūtas telpu, apsolīdams viņus izklaidēt ar Čaka dzeju. Lielākā daļa no viņiem patiešām atnāca!

Jutu, ka viņi ar prieku ļaujas neparasto rindu burvībai. Kad bija izskanējuši mana fināla dzejoļa pēdējie vārdi “…es esmu tavs no kājām līdz pat skaustam, tā gan!”, projām iet neviens negrasījās. Esot kaut kas jādzied. Ar iedvesmu ļāvāmies vienai no pazīstamākajām dziesmām ar A.Čaka vārdiem “Liepas satumst…”

Tad kāds pajautāja par ceļojumiem un ceļotprieka vilni, kas pāršalcis Stelpi un tās apkārtni. Vakars turpinājās, man stāstot par to, kā mūsu dēls Kārlis Elmers mums reiz uzdāvināja braucienu uz Gruziju. Toreiz pievienojāmies IMPRO grupai. Atbraukuši, dalījāmies ar stāstiem, kas daudzu sirdīs iesēja vēlmi aizbraukt un redzēt pašiem.

Stāstīju par kurioziem un dīvainiem notikumiem mūsu ceļojumos, kur esam devušies draugu, paziņu, kaimiņu, darba biedru grupās. Daudz smējāmies. Palika lieliska pēcgarša. Dzirdēju daudz atzinīgu vārdu. Par tiem vēlos atkal un atkal sacīt Paldies!

Tik labi, ka tomēr saņēmos! Šī pati attieksme jāsaglabā un jālieto arī domājot par manu nākotnes nodarbošanos. Vēlos ne vien runāt Čaka dzeju un stāstīt par ceļojumiem, bet arī iepazīstināt cilvēkus ar Veseluma ideju, kas ļāvusi man izveseļoties un daudz labāk justies dzīves izaicinājumu virpulī. To lietot var katrs un gūt labumu. Tā ir dabiska, tikai mēs reti – aizdomājamies. Bet kad tas tomēr notiek, tad labumu ir daudz, ieskaitot labu miegu, stiprāku veselību, labāku stresa noturību un daudz priecīgāku dzīvi.

Viesnīca no iekšpuses

Te vēl dažas bildes no viesnīcas Botanika – benzīna mucas kā interjera priekšmeti, vieduma pilni teksti. Te mēs dzīvojām un arī mācījāmies – viesnīcas konferenču zālē.