2025. gada 21. augustā Stelpes seniori devās braucienā uz Limbažu novadu.
Zemāk – attēlu galerija. Stāsts turpinās zem tās.
Viņi apmeklēja Duntes krogu un Minhauzena muzeju, Oļega Auzera sudrabā veidoto mākslas darbu muzeju, Limbažu pilsētu, baudīja saimnieku Antras un Gunta Sirmo viesmīlību zemnieku saimniecībā “Kronīši” un visbeidzot pavadīja īsu, bet jauku brīdi Saulkrastos pie jūras.
Duntes muižā ierodamies laicīgi. Varam veltīt brīdi, lai laiski izbaudītu kautrīgas rīta saulītes apspīdēto skaisto muzeja vidi, vēl pat nenojaušot, kas mūs sagaida iekštelpās!
Kad veram durvis, nonākam brīnumainā pasaulē ar greznām mēbelēm, medību trofejām, dzīvnieku izbāzeņiem. Pretī mums nāk – pati baronese Jakobīne – koši sarkanā kleitā un aizrautībā mirdzošām acīm. Viņa aicina mūs tālāk iekšā, sarunājas, atgādina slavenos barona Minhauzena stāstus un galu galā pierāda, ka tie visi ir patiesi. Ticiet vai nē, tas viss reiz patiešām noticis ar baronu Minhauzenu!
Otrajā stāvā – rakstnieki, komponisti, valstsvīri, sportisti un pat slavenā Krievijas imperatore Katrīna! Baronam Minhauzenam nudien bijis daudz draugu un sekotāju! Saprotams, ka starp viņiem ir £duarda Pāvula atveidotais Ceplis un birģermeistars Eks, kurš līdzinās Ēvaldam Valteram.
Tomēr šeit ir arī Rainis ar caururbjošu skatienu, kā gribēdams ar jums pārrunāt kādu neērtu tēmu. Bet basketbolisti Uļjanu Semjonovu savulaik apmeklējusi pati Uļjana, lai nofotografētos ar šo figūru un bilde kļūtu par pierādījumu pareizam statujas izmēram!
Gide bija lieliska! Šķiet, ka tas bija labākais sniegums, kādu jebkad muzejā esmu dzirdējis un baudījis!
Pupiņu balsojumā par labāko Minhauzena stāstu izvēlos piedzīvojumu ar pīlēm, kad tās visas savērās uz auklas kā krelles, un galu galā izcepās, krizdamas caur skursteni.
Sudraba muzejs Limbažu pilsētas vecākajā mūra ēkā sagaida ar pamatīgām ķieģeļu velvēm divu kārtīgu soļu biezumā! Pamatīga telpa, cik pamatīgs ir arī sudrabkaļa Oļega Auzera mantojums. Katra skulptūra ir stāsts par vērtībām, dzīves izvēlēm, labo un ļauno.
Viens no iespaidīgākajiem darbiem ir “Nākotnes pils”, celtne, ko reiz tālā nākotnē uzbūvēs cilvēce, kad būs sapratusi karu un postīšanas bezjēdzību.
Par darbu “Nākotnes pils” kāds arābu šeihs autoram piedāvājis miljons dolāru. Tomēr mākslinieks nav pārdevis darbu, ko veidojis 25 gadus. Tagad tas atrodas muzejā un ir apskatāms limbažniekiem un pilsētas viesiem.
Reiz prezidente Vaira Vīķe Freiberga uzdāvinājusi Auzera veidotu brošu Anglijas karalienei Elizabetei. Karalienei protokols prasa katru dienu valkāt citu brošu, tomēr šo īpašo rotaslietu viņa nēsājusi trīs dienas. Tas uztverts kā izcils atzinības žests mākslinieka veikumam.
Brīdi baudām Limbažu pilsētas šarmu. Staigājam pa klusajām ieliņām, brīnāmies, cik daudz te baznīcu un cik tuvu cita pie citas. Ieejam kādā gaļas veikaliņā, kur nopērkam sardelēm līdzīgas “Kāpostu” desiņas un Minhauzena salami. Vēlāk secinām, ka šie ir izcili produkti! Esam pārliecināti, ka drīzumā atkal viesosimies Limbažos, lai iegādātos Lēdurgas Miesnieka produktus.
Kad daudz staigāts un redzēts, sirds sāk ilgoties pēc ēdiena. Kur gan būtu piemērotāka vieta tādā brīdī doties, ja ne lauku sēta, kurā kā mazs puisītis skraidījis pazīstamais un tautā mīlētais virtuves guru Mārtiņš Sirmais! Tur mūs sagaida Mārtiņa tēvabrālis Guntis ar dzīvesbiedri Antru.
Kad jāuzņem tik liela grupa kā mūsējā, vajag palīgus. Šoreiz kopā ar mums – mazdēls Raiens.
“Bērni un mazbērni dzīvo citur,” stāsta Antra, “bet, kad mēs viņus “izsaucam”, tad viņi ir klāt!”
Vēl tikai daži stāsti, un tad jau tiksim pie omulīgajā kafijas namiņā klātā galda!
Vislielākais pārsteigums šeit – milzīgie siltumnīcas tomāti, kuri nekad netiek laistīti! Tos iedēsta speciāli sagatavotā augsnē un – viss! Antra labprāt dalās ar paņēmienu, kā šādu augsni sagatavot. Skatīt attēlu stāsta sākumā!
Ak, un valdzinošā retro auto kolekcija ar volgām, žiguļiem un seno laiku apvidus auto – “bobikiem”!
Beidzot mums rokās bļodiņas ar smaržīgu, kūpošu soļanku. Tā vārīta speciāli mūsu grupai.
Kad esam iestiprinājušies, sākas konservēto produktu degustācija. Piedāvājums ir daudzveidīgs – tomāti želejā, ķirbju salāti “Sievasmātes mēle”, tomātu mērce pēc Mārtiņa Sirmā receptes un pat ievārījums no sausserža ogām!
Kaut gribētos vēl ilgi baudīt, jautāt, vienkārši būt šajā skaistajā vietā, saulīte mudina mūs posties atkal ceļā. Gribam taču kaut mazu brīdi sajust smilti, kāpas, jūru! Dažam ceļotājam ar nolūku ņemts līdz peldkostīms.
Neticami drīz mūsu prasmīgais šoferītis Ilmārs Ancveirs atrod autobusam vietu, un mūsu basās kājas iegrimst Saulkrastu pludmales siltajā smiltī. Mūsu vidū nudien atrodas arī peldētāji. Tomēr vairāk gan ir to, kas izmanto šo brīdī, lai, vērojot sauli uz rietu ejam, baudītu kafiju, saldējumu vai citu uzkodu. Arī vienkārši piesēst un brīdi patērzēt šķiet gana patīkami.
Braucienu plānoja un grupu vadīja Sandra Neliusa.
Paldies Vecumnieku apvienības pārvaldei par iespēju izmantot autobusu!
Paldies šoferim Ilmāram Ancveiram par meistarību un atsaucību!