Talantu parāde GRIBU, VARU, DARU 2024 notika sestdien, 24. februārī.
Sarīkojumu vadīja Līga Veismane un Egils Neliuss.
Scenārijs
Kāds vieglums!
Viegls taureņu spiets virmo un vērpjas pret dzidro, mīlīgo zilgmi…
Pasaulei patīk, ja viegli…
Pasaulei patīk, ja uzdrīkstas – lidot…
Kaut arī ir vēl tikai februāris…
Kaut arī vēl ziemai varas mandāts, ziemai tiesība valdīt, kaut arī vēl – ziemas likumīgais laiks…
Īpaša ir šī diena, īpašā dienā šeit tiekamies.
Tieši pirms diviem gadiem sākās karš. Kaut arī tas nebija gluži negaidīts.
Bet negaidīti, neticami, paradoksāli ir tas, ka sāpēs, bezgala bēdās dzimst – vieglums.
Sagrauta māja un dārzs, viss, kas mūžu kopts. Karā krituši mīļie.
Kas atliek? Atliek kā taurenim celties spārnos – viegli. Tiem, kas dzīvi, ir jādzīvo, Tā bijis lemts.
Ļausimies lidojumam arī mēs. Lai jūtamies dzīvi un līdzdalīgi, lai dāvājam pasaulei prieku – mazliet arī par tiem, kuru dzīves aprāvis karš.
Mums jālido, jāmirdz, jo tā ir vieglāk arī pašiem, tā ir viegli. Pasaulei jāredz mūsu dzīvīgās krāsas, mūsu rosīgās domas, mūsu skaistie darbi.
Lai ļaunums pret tām stāv bāls, nevarīgs, nicināms.
Šajā īpašajā dienā ļausimies vieglumam, svinēsim skaisto, dalīsimies ar stāstiem, spēlēsim, dziedāsim.
Lai arī ir vēl tikai februāris.
AGRA ĶĒNIŅA
E: Līga, vai esi redzējusi mūsu sapņu komandu, mūsu domu taureņus? Kur tos aiznesuši spārni? Ko tie šobrīd redz un jūt?
L: Nē, pazuduši. Stelpē taureņu neesot. Tie devušies tālākā lidojumā.
E: Viņdien dzirdēju tos sačukstamies, ka kaut kur Vecsaulē esot tāds dārzs, kur, līdzās augļiem un dārzeņiem, veidojas un nobriest skatuves tēli, teātra lomas.
L: Tad jau viņi mums atvedīs turienes teātra mākslinieci Agru Ķēniņu! Rau, tur jau viņa ir!
E: Agra Ķēniņa un viņas vaļasprieks – teātris.
DOMINO
L: Nu būtu laiks pienācis kādai dziesmai. Egil, kurš mums varētu uzdziedāt?
E: Es zinu gan kādu, ap kuru lidinās dziesmas gluži kā mūsu taureņi ziedu pļavā.
L: Minēšu – tā ir – Ingrīda Zemļinska. Jau kļuvis par tradīciju, ka viņas veidotais un koptais bērnu ansamblis DOMINO no Skaistkalnes dara skanīgāku mūsu talantu parādi.
E: Varbūt Ingrīda mums pastāstīs, kā viņiem klājas un ko viņi šodien mums dziedās.
L: Ingrīda Zemļinska un ansamblis DOMINO.
DŽĪNA STALLĪTE
L: Pienāk ziņas. Pienāk ziņas, ka viņi esot Timukos. Egil, kas ir Timuki?
E: Timuki ir vieta ar īpašu dendroloģisko stādījumu. Šīs vietas vārdā kopš 1946. gada saucas arī kāda visā pasaulē pazīstama ozolu šķirne. Timuku mājās dzīvo talantīgi ļaudis, kas prot gan zemi kopt, gan uzdziedāt un uzdejot, gan teātri spēlēt.
L: Tad jau arī šeit pie mums kāds no viņiem būs?
E: Jā. Tā būs Džīna. Džīna Stallīte.
L: Vai tā nav tā pati Džīna, kuras neparasto ceļojumu stāstus lasīju Stelpe Dimd interneta vietnē?
E: Jā. Tā ir viņa. Ekstrēma ceļošana ir viens no viņas vaļaspriekiem. Viņa snorkelējusi haizivju līcī, devusies braucienā ar kuģīti karadarbības zonā, apceļojusi Kanāriju salas pilnīgi bez naudas.
L: Vai Džīna ir šeit, lai vestu mūs ceļojumā?
E: Jā, tikai mazliet citādā. Džīna aicinās mūs no ādas darinātu priekšmetu pasaulē.
L: Džīna Stallīte un viņas vaļasprieks – rokdarbi no ādas.
EVITA NOVICKA
L: Savādi ir šie talantu parādes taureņi, tie lido pat Ziemassvētkos un Jaungadā!
E: Un viņiem ļoti patīk apsveikuma kartītes. Tāpēc nav brīnums, ka tos aizrāvusi īslīcietes EVITAS NOVICKAS kolekcija.
L: Evita Novicka! Viņa taču ir arī turienes kultūras dzīves vadītāja un talantīga teātra režisore!
E: Jā. Tāpēc viņa pati nevarēja pie mums ierasties, jo tieši šodien spēlē izrādi “Sīpoliņa piedzīvojumi” savā tautas namā.
L: Bet pie mums ir atceļojusi viņas kolekcija un tūdaļ dzirdēsim viņas video uzrunu.
E: Evita Novicka – Ziemassvētku un Jaungada apsveikuma kartīšu kolekcija.
VIRGĪNIJA VOLODKIENE
E: Līga, vai tad tauriņus var interesēt – vilna?
L: Egil, viņi taču nav kodes!
E: Bet kāpēc viņi arvien riņķo un pulcējas ap adījumiem?
L: Tāpēc, ka viņiem patīk skaistie raksti un košās krāsas.
E: Skaistie raksti un košās krāsas, ar ko savus rokdarbus allaž rotā Virgīnija Volodkiene, mūsu talantu parādes veterāne.
L: Virgīnija Volodkiene un viņas vaļasprieks – adīšana.
VALDA APSĪTE
E: Nu jā, tauriņi nav kodes. Tomēr ja padzird, ka kaut kur ir kāds prasmīgs adītājs, tad viņiem vienalga, cik tas ir tālu. Tie ceļas spārnos un lido turp.
L: Jā, tie stundām var lidināties un vērot, kā tālajā Annenieku pagastā spožās adatas ņirb Valdas Apsītes rokās.
E: Valda Apsīte talantu parādē debitēja pērn, un viņas darbi saistīja daudzu skatītāju uzmanību. Arī mūsu adīšanas lietpratēja Virgīnija par Valdas veikumu toreiz sacīja atzinīgus vārdus.
L: Uzmundrināta un iedvesmota, Valda vēl dedzīgāk ķērās pie darba, un ir atsūtījusi izstādei pat lielāku kolekciju nekā pērn. Pati gan ierasties nevarēja.
E: Valda Apsīte un viņas vaļasprieks – adīšana.
AUSTRA ĀLMANE UN MAZMEITA KEITIJA ČEKŠA
L: Skatos uz mūsu taureņiem. Viņi taču ir skaisti, vai ne?
E: Jā, īpaši, ja lido virs ziedu pļavas vai uzvirmo spietā pret debesu zilgmi.
L: Gluži tāpat dzeja iegūst jaunas krāsas, ja to papildina mūzika.
E: Dzeju raksta un runā Austra Ālmane. Bet viņas mazmeitai Keitijai Čekšai tuva ir mūzika. Abas kopā šodien sagatavojušas priekšnesumu.
L: Austra Ālmane un viņas vaļasprieks – dzeja.
E: Keitija Čekša un viņas vaļasprieks – mūzika.
ALLEPĀ
L: Skaistu mūziku spēlē vējš, skrienot pāri pļavai.
E: Tā mūzika nāk tuvāk, un tas nemaz nav vējš.
L: Jā, tās ir akordeona skaņas. Un ir sajūta, ka pļava jau plaukst, kaut arī ir vēl tikai februāris.
E: Tur spēlē Leonora Čudare, Alise Vēvere un Pāvils Otomers, jeb akordeonistu ansamblis “Allepā”.
L: Leonora Čudare, Alise Vēvere, Pāvils Otomers un viņu vaļasprieks – akordeona spēle.
E. Ansamblis “Allepā” izpildīs Edvarta Grīga “Anitras deju” un Alfrēda Vintera polku “Plostnieks”. Un Alise Vēvere izpildīs Alberta Fossena skaņdarbu “Karuselis”. Viņu skolotāja ir Inita Idere-Bankava.
NELDA SABO
E: Līga, vai tev patīk multenītes?
L: Patīk gan.
E: Es atceros sensenos laikos ļoti populāra bija tāda filmiņa “Nu pogoģi!” Atceros, ka skolā visi mēģinājām pēc iespējas labāk uzzīmēt tās galveno varoni – vilku. Vai esi kādreiz mēģinājusi zīmēt kādu multfilmas varoni?
L: Zīmējusi gan neesmu. Bet es pazīstu kādu, kas var gandrīz jebkuru tēlu uztamborēt!
E: Tu droši vien runā par Neldu Sabo no Misas! Dosim vārdu viņai pašai! Viņa mums pastāstīs par savu vaļasprieku – dažādu negaidītu tēlu – tamborēšanu.
RITA MACPANE
L: Egil, kur tad tu ar tik biezām zeķēm?
E: Ārā tak februāris. Kājas salst.
L: Jā, nav diez ko silti. Es arī gribētu, ka man būtu tik siltas zeķes kā tev.
E: Nu tādas var viegli dabūt no mūsu adītājām! Bet man ir vēl kāda doma. Lai būtu vēl siltāk parunāsim ar Ritu Macpani, kura dzīvo tepat netālu. Viņa protot aust tādas grīdas segas un lakatus, ar kuriem pat februārī ir silti.
L: Kaut arī aušanas darbnīca atrodas Skaistkalnē, Rita ir apņēmības pilna mērot šo ceļu un darīt to, kas sagādā prieku pašai un citiem. Un Rita tic, ka nākotnē viņai būs arī pašai savas stelles.
L: Rita Macpane un viņas vaļasprieks – lakatu un grīdas segu aušana.
SANDRA STRAUTNIECE
E: Viņdien biju teātrī un tur vienu no galvenajām lomām spēlēja mūsu pašu Sandra Strautniece. Viņai gan ir talants! Pat ļoti sarežģītu dzeju viņa spēj runāt vienkārši un saprotami!
L: Jā, arī es esmu spēlējusi kopā ar Sandru uz vienas skatuves. Bet viņai ir vēl arī citi talanti.
E: Esmu dzirdējis, ka viņa veido sienas dekorus kādā ļoti interesantā tehnikā.
L: Jā, Egil! Tā ir Makramē tehnika jeb mezglošana. Lūgsim, lai Sandra par to pastāsta pati.
E: Sandra Strautniece un viņas vaļasprieks – Makramē.
LĪGA LAURIŅA UN FLORISTIKAS STUDIJA
E: Līga, vai tu zini, ar ko nodarbojas floristi?
L: Viņi veido ziedu kompozīcijas un pušķus.
E: Parasti laikam tā ir. Taču mūsu talantu parādes veterānes Līgas Lauriņas vadītajā Vecumnieku floristikas studijā brīžiem notiek ļoti neparastas lietas. Šķiet, ka no jebkuras dabā atrastas saknes vai apsūnojuša zara viņi spēj uzburt skaistu stāstu.
L: Bet šodien, Egil, viņi gatavojas tevi pārsteigt ar kaut ko pavisam negaidītu – kolāžām un traukiem no špakteļa!
E: Talantu parādes veterāne Līga Lauriņa, kura šodienas sarīkojumā pārstāv Vecumnieku floristikas studiju, un viņu vaļasprieks – skaistu lietu gatavošana no – jebkā!
LĪGA, EGILS
Par topošo iestudējumu ar Čaka dzeju.
