Egils Neliuss, 2026. gada 25. oktobrī
“Pirmās pa nogāzi aizbrauc slēpes. Tām seko kājas. Bet rumpis vienkārši nokrīt zemē!” – tā kalnu slēpošanas gaitu iesākumu raksturo Ainārs Robežnieks.
Ar viņu un dzīvesbiedri Ingu mums pēdējos trīs gados izveidojusies jauka draudzība.
2026. gada 24. oktobrī viņi abi viesojās Stelpes skolā ar aizraujošiem, humorpilniem stāstiem par saviem mazliet ekstrēmajiem vaļaspriekiem un ceļojumiem.
Foto: Visvairāk Inga un Ainārs lepojas ar kluba “Adrenalīns” nomināciju “Gada trakākā ģimenīte”
Kā iepazināmies ar Robežniekiem
Ingu sastapām Jelgavā. Tuvojās valsts svētki, un mēs ar dzīvesbiedri Sandru vēlējāmies atrast mazu, skaistu Latvijas karodziņu, ko uzdāvināt puisītim, kurš mums ir tuvs kā mazdēliņš.
Piedāvājumā redzējām tikai neglītus, blāvus, ūdeņaini caurspīdīgus – it kā karogus. Tādi mums nepatīk. Mēs Latviju redzam citādu.
Jutām, ka zūd jau cerība. Gāju katrā vietā, prašņāju. Nekur nav.
Bet tad vienā ziedu veikalā pārdevēja atbild: “Karodziņa gan nav, bet ja pagaidīsiet piecas minūtes, es jums to uztaisīšu!” Tā pārdevēja bija Inga.
Kamēr no košas lentas tapa karodziņš, parunājāmies, pastāstījām viens otram par sevi, dzīvi un iecerēm. Apmainījāmies ar kontaktinformāciju.
Pēc neilga laika Inga un Ainārs pievienojās “Stelpes grupai” ceļojumā uz Slovēniju. Viņi ātri iejutās, iedraudzējās.
Kopš tā laika esam kopā ceļojuši vairākkārt, un katru reizi Robežnieki priecājas atkal redzēt “daudz vecu seju”.
Foto: Šeit piedāvātais dzēriens nesatur alkoholu. Tās ir garšīgas, koncentrētas Robežnieku ģimenes gatavotas sulas – ābolu un rabarberu
Drosme sākt nezināmo
Pirms lidojumiem augstkalnu ielejās un nobraucieniem gleznainajās kalnu nogāzēs bija pirmie soļi.
Bija lidojumi kopā ar instruktoru tepat Latvijā, tad pirmie patstāvīgie soļi, mācoties savaldīt “spārnu” tepat uz zemes. Tad pirmais patstāvīgais lidojums – joprojām tepat Latvijā, kad lidojumu uzsāk, ievelkot ar auto.
Un tad pienāca diena, kad eleganta kustība liek nonākt “spārnam” augstu virs galvas. Tad var spert soli pāri klints malai, kur par vienīgo atbalstu kļūst – tukšs gaiss!
Prasmes un iemaņas, ko uzdrošinies apgūt, ļauj dziļāk un pamatīgāk piedzīvot aizraujošus notikumus – gan slaidus slēpju nobraucienus kalnu ainavā, gan kalnu upju krāces, tām ļaujoties vieglā gumijas laiviņā.
Ingai un Aināram ir paraplāna pilotu licences, bet visvairāk viņi lepojas ar kluba “Adrenalīns” nomināciju “Gada trakākā ģimenīte”.
Foto: Paraplanierista aprīkojums sver 14 kg.
Kādas Turcijas viesnīcas neticamā viesmīlība un daudzveidība
Pavisam citāds stāsts bija par ceļojumu uz Turciju. Tur kādā hotelī Antalijas pilsētā Inga un Ainārs piedzīvojuši neticami dāsnas un krāsainas dienas.
Pašu veidotās filmas fragmentos redzējām ūdens atrakcijas, daudzveidīgu kultūras un izklaides programmu, kas pieejama visu diennakti, pārsteidzošs piedāvājums krodziņos, kur maksa par ēdieniem jau iekļauta viesnīcas apmeklējuma cenā.
“Kad viens krodziņš aizveras, kāds cits atveras,” stāsta Ainārs. “Tikai vienu stundu naktī, no divpadsmitiem līdz vieniem, gan gluži vai badā esot jāmirst, jo tad slēgti visi krodziņi!”
Neizejot no viesnīcas teritorijas, iespējams piedzīvot un izbaudīt neticamu Turcijas dzīves daudzveidību. Protams, var arī pasūtīt ekskursijas ārpusē, bet tas jau par atsevišķu samaksu. Tāpat maksas pakalpojums ir, piemēram, masāža spa zonā. Tomēr lielākā daļa labumu ir jau iekļauti.
Neizstāstīja visu
Sarīkojuma noslēgumā Ainārs atzinās, ka neesot izstāstījis diezgan daudz no sākotnēji plānotā.
“Nebiju gaidījis, ka visi tik uzmanīgi klausīsies! Tas mani mazliet – izsita no sliedēm!”- viņš atkal joko.
Ingas lidojuma plāns, kas bija saglabājies “spārna” somā
Klausītājiem bija iespēja uzlaikot paraplanierista ekipējumu
Sigita ar dzīvesbiedru Zigurdu
Vīriem vīru runāšana. Ainārs iepazīstina Druvi ar paraplanierista mērinstrumentu komplektu.
“Neizstāstīju visu, ko biju plānojis, jo biju pārsteigts, cik uzmanīgi visi klausās,” nobeigumā secināja Ainārs