2026. gada 20. augustā Stelpes pagasta seniori devās ekskursijā uz Aizkraukles novadu.
Daudzeses pagasta Daudzevā apskatījām daiļdārzu “Gundegas” saimnieces Agritas Laizānes vadībā. Noslēgumā baudījām saimnieces ceptu izcili garšīgu siera kūku. Katram tika no tās gana, lai rastos sajūta, ka brokastis ir paēstas.
Bet tas bija tikai sākums.
Vīgantes parkā, kas atrodas Daugavas krastā, vietā, kur reiz bijis Staburags, ar svaigu, smaržīgu, atraktīvu degustāciju mūs sagaidīja JĀŅA KŪPINĀTAVAS saimnieks Jānis Bērziņš. Omulīgā lapenē, kas sargāja mūs no lietus brīžiem, gaidīja uz šķīvja izvietotas daudzveidīgas kūpinājumu šķēlītes. Starp tām bija arī īpaši gardais speķītis, par kuru saimnieks reiz domājis, ka tas īsti neiederēsies viņa prezentācijā, taču ar laiku pierādījies, ka tas ir populārākais produkts.
Tad nāca vēl krietns šķīvis ar jūras asari. Kamēr ļāvām sulīgajiem gabaliņiem kust uz mēles, saimnieks gatavoja jau nākošo programmas punktu – kūpinātu samu! Te nu vajadzēja izvēlēt čaklāko pārstāvi no katra galdiņa, kurš, sekojot Jāņa norādēm, sadalīja samu gabaliņos.
Kad viss bija nogaršots un izgaršots, un somās nonācis arī kas iegādāts, autobusā izskanēja grupas vadītājas Sandras Neliusas vārdi, kas šī ceļojuma sajūtas atspoguļoja ar negaidītu precizitāti: “Lūdzu piedodiet, ka drīz būs pusdienas!”
Un – jā, pusdienas, kas atkal pārspēja visas cerības, gaidīja Mazajā Kalnamuižā, kas atrodas pie pašas Neretas. Saimnieki Tatjana un Jānis Ozoliņi mūs sagaidīja ar īsti ģimenisku mājīgumu. Un daudz kas šeit notika – pirmo reizi!
Pirmo reizi galdi klāti senajā rijas ēkā ar varenajiem mūriem un īpašo aizlaiku dvesmu. Pirmo reizi uzņemta tik liela grupa – 30 cilvēki.
Kopā ar saimniekiem apskatījām ainavisko apkārtni un saimnieces gleznas. Šeit atradām arī piemērotāko vietu grupas fotogrāfijai – ar seno muižas ēku mūriem fonā.
Priekšā vēl tikai acu bauda – tūkstošiem hortenziju Jura sapņu dārzā. Kad bijām gana ļāvušies brīnumainā dārza valdzinājumam, sekoja vēl viens pārsteigums – sastapām pašu saimnieku Juri Budri. Viņš veltīja mums laiku, lika mums justies gaidītiem. Viņa stāstus caurvija gan veselīgs humors, gan smeldzīgas pārdomas par piedzīvoto, veidojot un uzturot šo īpašo vietu.
Šeit – LSM portāla raksts par Jura hortenziju dārzu.
