Viktors Lapčenoks savā koncertā Stelpē 2013. gada 11. maijā dziedāja pazīstamas un iemīļotas dziesmas. Viņš arī mazliet pastāstīja par to rašanās vēsturi. Pavadījumu spēlēja pianists Jānis Bauvars.
Kā Viktors Lapčenoks stelpiešiem ceļu prasīja, lasi šeit >>>>>
Viktors pauda prieku par skaisto Stelpes skolas apkārtni, bet brīnījās par bedraino ceļu. Viņš izteiksmīgi rādīja, kā kratījies, pa to braukdams. Tas uzjautrināja skatītājus.
Gandrīz 2 stundas pagāja nemanot. Baudījām brīdi, kad Viktora brīnišķīgā balss pildīja mūsu skolas zāli. Ja zinājām vārdus, dziedājām līdz.
Pēc pēdējās dziesmas kāda skatītāja esot Viktoram teikusi, ka stāvēšot durvīs un nelaidīšot viņu ārā, ja nenodziedāšot vēl vienu dziesmu. Te nu dziedātājs sāka stāstīt par dziesmu “Dziesma par pēdējo lapu”. Viņam draugi – krogus muzikanti Krievijā – pastāstījuši, ka ļoti labi nopelnot ar šo dziesmu.
Viktors lika minēt, cik reižu “Dziesma par pēdējo lapu” tikusi atskaņota vienā vakarā. Pareizo skaitu – 75 – neuzminēja neviens. Visi minēja mazāk.
Tie lielākoties bijuši kaukāzieši, kas nākuši pasūtīt mūziku, un darījuši to veselām pakām. Cits pasūtījis uzreiz 10 reizes, cits 15 un pat 25. Muzikanti ik reizi atskaņojuši tikai pirmo pantu un piedziedājumu, tomēr no “klientiem” nekādu pretenziju neesot bijis.
Tad viņš šo dziesmu nodziedāja. Tā redzama šajā video:
Koncerta noslēgumā skatītāji aplaudēja izcilā dziedātāja sniegumam, pieceļoties kājās.
Pēc koncerta dziedātājam dāvāja ziedus, kurus viņš, ceļā dodamies, ļoti rūpīgi iesaiņoja.
Lasi arī, kā Viktors Lapčenoks stelpiešiem ceļu prasīja >>>>> .