Vakar vismaz 37 stelpieši noskatījās spilgtu un spēcīgu koncertu Iecavas tautas namā.
Atis un Jānis Auzāni kopā ar “Slaveno Jersikas orķestri” bija atveduši uz Iecavu izcili veidotu, daudzveidīgu un izteiksmīgu programmu.
“Šis bija labākais koncerts, uz kādu mēs vispār esam bijuši,” mājupceļā secināja kāda skatītāja. “Gāja tirpiņas pa muguru un nepārstāja iet gandrīz visu koncertu,” tā savas izjūtas komentēja cita skatītāja.
Vairums dziesmu bija ļoti enerģiskas un straujas. Spēcīgais, daudzbalsīgais dziedājums sajūsmināja un vadīja gan pa Balkānu temperamentīgajām zemēm, gan pa Latgales sētām. Dziesmās dzirkstīja humors, tās tika asprātīgi un interesanti pieteiktas.
Vīrieši nespēja atraut skatienu no trim burvīgām meitenēm, kuras pamatā uzstājās kā fona balsis. Viņu kustības bija ātras, saskaņotas un izteiksmīgas, un arī viņu tērpi bija ļoti atbilstīgi kopējam koncerta noformējumam. Programmas gaitā šīs meitenes uzstājās arī kā solistes.
Akordeona solo izraisīja vētrainus aplausus. Tāpat aplausu vētru izpelnījās “Tumša nakte, zaļa zāle” īpašais aranžējums. Latgaliešu tautasdziesmu temperamentīgais izpildījums aicināt aicināja dziedāt līdz.
Bet lai cik labi kāds prastu rakstīt, mākslu aprakstīt ar vārdiem nav iespējams. Šī programma ir jāredz. To tiešām redzēt ir vērts, pat ja jāmēro garāks ceļa gabals.
Ja man būtu šis koncerts jānovērtē 10 ballu skalā, es nešaubīdamies dotu … 11 !!!
