Lustīgie stāsti – Stelpe dimd

Kā Viktors Lapčenoks stelpiešiem ceļu prasīja

Egils Neliuss — Tue, 14 May 2013 19:54:28 +0000

Pēc koncerta, baudīdams kafiju, Viktors Lapčenoks pastāstīja, kā stelpieši viņam rādījuši ceļu uz skolu.

Par Viktora Lapčenoka koncertu Stelpē lasi šeit >>>>>

Iebraucot Stelpē, Viktors izvēlējies virzienu pa labi, t.i. ceļu, kurš ved uz Kalna ielas mājām, jo viņam šķitis, ka tas ceļš ved uz “apdzīvotāku” vietu.

Viktors apstādinājis auto, lai pajautātu kādam vīram, kā tikt līdz skolai. Tur stāvējusi tāda jautra, mazliet “iesilusi” kompānija. Kāds iesaucies: “Lapčenoks!!!”, un tūdaļ ap auto sapulcējušies ļaudis, kuri cits caur citu runājuši:

“Sveiks, Viktor! Kā iet? Kā tad klājas?”

Kāds sarunu biedrs pat nometies ceļos pie auto durvīm, lai būtu ērtāk sarunāties ar dziedātāju.

Sarunai beidzoties, Viktors saņēmis ļoti precīzas norādes, kā atrast skolu. Tā viņš arī atbraucis, un ceļu vairs nav bijis jāprasa.

Par Viktora Lapčenoka koncertu Stelpē lasi šeit >>>>>

Džīna Stallīte: Haizivju līcī bez vīra ziņas

Egils Neliuss — Sun, 25 Nov 2012 21:54:24 +0000

Džīna: Es biju Hurgadā. Tur ir tas Shark Bay – Haizivju līcis. Nu tur, kur to sievieti saplosīja. Es nezināju, ka tas ir tur. Es tur caurām dienām pa tiem rifiem snorkelēju. Vakarā pēc tās snorkelēšanas man no tās trubas mute bija šitāda (izteiksmīgi rāda ar pirkstiem, cik plata bija mute)

Balss: Ko teica vīrs?

Džīna: Viņš nezināja, es viņam neteicu, ka esmu tur.

Džīna: Es pati nevienu haizivi neredzēju, bet haizivis tur bija. Viena poliete šausmīgi bļaudama ielēca laivā, bet viņai neko nenokoda.

Džīna Stallīte: Atvaļinājums karadarbības zonā

Egils Neliuss — Sun, 25 Nov 2012 20:48:18 +0000

Džīna: Vienreiz mēs braucām pa jūru, un tas bija tuvu Izraēlai un Gazas sektoram, kur notiek karš. Mēs arī lidmašīnas redzējām. Mūs brīdināja, lai neuztraucamies, ja redzam kādu bumbu jūrā iekrītam….

Džīna: Kādu citu reizi mēs iebraucām jūrā tā, ka vairs nevarēja redzēt krastu. Un tad mums pateica, ka beidzies benzīns …

Džīna Stallīte: Kanāriju salās bez naudas

Egils Neliuss — Sun, 25 Nov 2012 20:32:34 +0000

Džīna: Es aizbraucu uz Fuerteventūru Kanāriju salās, un jau pirmajā dienā man nozaga naudu. Nevis pirmajā dienā, bet tajā naktī pēc pirmās dienas.

Balss: Un ko tad tu darīji?

Džīna: Dzīvoju tā, it kā man būtu nauda. Kopā ar kādu grupu paēdu restorānā pie zviedru galda, ar vienu citu grupu devos braucienā.

Džīna: Bet darbu gan tur dabūt nevar. Es mēģināju un mani jau gandrīz pieņēma. Tikai atnāca lielais priekšnieks un pateica, ka latviešus gan darbā neņemšot, jo tie esot par daudz gudri.

Džīna: Es izlasīju, ka kempingā, kur dzīvoju, vajadzīgi telpu apkopēji un gāju pieteikties. Teicu, lai paskatās, kā es savu mājiņu esmu sakārtojusi. Jā, un mani gandrīz pieņēma, bet tikai tūlīt atlaida.

Balss: Bet vai tev izdevās kaut ko nopelnīt?

Džīna: Jā, man samaksāja par to, ka kopju savu mājiņu.