Bija skaista ziemas diena – saulaina, bet ļoti auksta. Telpās bija silti un mājīgi. Par to sakām paldies mūsu kurinātājam Valerijam Buiko. Viņš jau ļoti agrā stundā bija devies uz darbu, lai telpas lielajā aukstumā paspētu iesilt.

Tehnisko nodrošinājumu vieca Dmitrijs Gridjuško.

Paldies jums, kas salam par spīti bijāt ar mums kopā un izbaudījāt skaisto koncertu!

Paldies Larisai Makarovai par palīdzību telpu iekārtošanā.

Ieskats senioru 2026. gada kopābūšanā Stelpē

Pie mums ciemos bija Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes “Kultūra” senioru vokālais ansamblis “Vīzija”, vadītāja Liene Gaile.

Sākumā noskaidrojām, kurā mēnesī katrs dzimis. Katra mēneša jubilāriem ansamblis “Vīzija” izpildīja pa skanīgai dziesmai.

Tad sarīkojuma organizatore Sandra Neliusa aicināja minēt mīklas. Ātrākais uzminētājs saņēma mīklas “atminējumu” iesaiņotu kā dāvaniņu.

Sandra Neliusa pastāstīja par savām iecerēm šī jaunā gada senioru aktivitātēm. Viņa pieminēja gan divu dienu braucienu pa Latviju, gan senioru sporta spēles, kas pie mums notiktu pirmo reizi. Viņa aicināja arī dalīties ar idejām un priekšlikumiem, jo dzīvi jau priecīgāku var veidot tikai tajā piedaloties.

Iemīļotas melodijas spēlēja un dziedāja grupa “Raitis un draugi”.

Skaties video par mūsu svētku sarīkojumiem!

Ja biji un piedalījies, atsvaidzini patīkamās izjūtas!

Ja kāda iemesla dēļ nevarēji būt, gūsti klātbūtnes sajūtu kaut mazliet!

Valsts svētku koncerts:

Lāčplēša dienas sarīkojums

Stelpes sieviešu vokālais ansamblis NIANSE, vadītāja Ingrīda Zemļinska, dziedāja dziesmas ar Raiņa vārdiem.

Fragmentus no Raiņa mīlestības un dabas dzejas lasīja amatierteātris RE, MĒS TE! , vadītāja Dagmāra Venclova, un Bārbeles teātris MIRKLIS, vadītāja Sandra Neliusa.

Bibliotekāre Rita Matuševa pastāstīja interesantus faktus par Raiņa senču saikni ar Stelpi.

Austra Ālmane un Vēsma Petruševica lasīja savu dzeju, emocionāli aizkustinot klausītājus.

Egils Neliuss ģitāras pavadījumā izpildīja dziesmas ar savu tekstu un melodiju.

Raiņa dzejoli “Lauztās priedes” nolasīja limbažnieks Jāzeps Šķesters, kurš mums pievienojās mājupceļā no Eiropas kultūras mantojuma dienu sarīkojuma. Tas norisinājās pie Ķuņķu svētozola un šogad sakrita pēc laika ar mūsējo. Ar Jāzepu kopā bija arī Inta Groskaufmane, sarīkojuma iniciatore un Ķuņķu saimniece.

Zāli greznoja Raiņa darbiem veltītas ziedu kompozīcijas, kuras veidoja Mārīte Grantiņa-Podiņa, Līga Veismane, Evija Lapsiņa, Jūlija Strautniece, Santa Balode, Lilita Berliņa.

Lilita Berliņa bija iekārtojusi nelielu izstādi ar materiāliem par Raiņa saknēm Stelpē un Pliekšānu mājām.

Fotogrāfiju izstādē, kuras autore ir Inese Priede, galvenokārt redzamas debesis interesantās mākoņu un nokrāsu rotaļās. Šie attēli lieliski papildināja sarīkojumā runāto dzeju, kurā bija daudz redzes gleznu par debesīm un mākoņiem. Šī izstāde ar nosaukumu KAD IZDODAS SASKATĪT MIRKLI ir apskatāma Stelpes skolas zālē.

Tehnisko nodrošinājumu veica Dmitrijs Gridjuško.

Sandra Neliusa bija sarīkojuma producente, scenārija un zāles iekārtojuma autore.

Paldies par palīdzību zāles iekārtošanā Mārītei Grantiņai-Podiņai un Larisai Makarovai.

Zemāk – attēlu galerija. Stāsts turpinās zem tās.

Viņi apmeklēja Duntes krogu un Minhauzena muzeju, Oļega Auzera sudrabā veidoto mākslas darbu muzeju, Limbažu pilsētu, baudīja saimnieku Antras un Gunta Sirmo viesmīlību zemnieku saimniecībā “Kronīši” un visbeidzot pavadīja īsu, bet jauku brīdi Saulkrastos pie jūras.

Duntes muižā ierodamies laicīgi. Varam veltīt brīdi, lai laiski izbaudītu kautrīgas rīta saulītes apspīdēto skaisto muzeja vidi, vēl pat nenojaušot, kas mūs sagaida iekštelpās!

Kad veram durvis, nonākam brīnumainā pasaulē ar greznām mēbelēm, medību trofejām, dzīvnieku izbāzeņiem. Pretī mums nāk – pati baronese Jakobīne – koši sarkanā kleitā un aizrautībā mirdzošām acīm. Viņa aicina mūs tālāk iekšā, sarunājas, atgādina slavenos barona Minhauzena stāstus un galu galā pierāda, ka tie visi ir patiesi. Ticiet vai nē, tas viss reiz patiešām noticis ar baronu Minhauzenu!

Otrajā stāvā – rakstnieki, komponisti, valstsvīri, sportisti un pat slavenā Krievijas imperatore Katrīna! Baronam Minhauzenam nudien bijis daudz draugu un sekotāju! Saprotams, ka starp viņiem ir £duarda Pāvula atveidotais Ceplis un birģermeistars Eks, kurš  līdzinās Ēvaldam Valteram.

Tomēr šeit ir arī Rainis ar caururbjošu skatienu, kā gribēdams ar jums pārrunāt kādu neērtu tēmu. Bet basketbolisti Uļjanu Semjonovu savulaik apmeklējusi pati Uļjana, lai nofotografētos ar šo figūru un bilde kļūtu par pierādījumu pareizam statujas izmēram!

Gide bija lieliska! Šķiet, ka tas bija labākais sniegums, kādu jebkad muzejā esmu dzirdējis un baudījis!

Pupiņu balsojumā par labāko Minhauzena stāstu izvēlos piedzīvojumu ar pīlēm, kad tās visas savērās uz auklas kā krelles, un galu galā izcepās, krizdamas caur skursteni.

Sudraba muzejs Limbažu pilsētas vecākajā mūra ēkā sagaida ar pamatīgām ķieģeļu velvēm divu kārtīgu soļu biezumā! Pamatīga telpa, cik pamatīgs ir arī sudrabkaļa Oļega Auzera mantojums. Katra skulptūra ir stāsts par vērtībām, dzīves izvēlēm, labo un ļauno.

Viens no iespaidīgākajiem darbiem ir “Nākotnes pils”, celtne, ko reiz tālā nākotnē uzbūvēs cilvēce, kad būs sapratusi karu un postīšanas bezjēdzību.

Par darbu “Nākotnes pils” kāds arābu šeihs autoram piedāvājis miljons dolāru. Tomēr mākslinieks nav pārdevis darbu, ko veidojis 25 gadus. Tagad tas atrodas muzejā un ir apskatāms limbažniekiem un pilsētas viesiem.

Reiz prezidente Vaira Vīķe Freiberga uzdāvinājusi Auzera veidotu brošu Anglijas karalienei Elizabetei. Karalienei protokols prasa katru dienu valkāt citu brošu, tomēr šo īpašo rotaslietu viņa nēsājusi trīs dienas. Tas uztverts kā izcils atzinības žests mākslinieka veikumam.

Brīdi baudām Limbažu pilsētas šarmu. Staigājam pa klusajām ieliņām, brīnāmies, cik daudz te baznīcu un cik tuvu cita pie citas. Ieejam kādā gaļas veikaliņā, kur nopērkam sardelēm līdzīgas “Kāpostu” desiņas un Minhauzena salami. Vēlāk secinām, ka šie ir izcili produkti! Esam pārliecināti, ka drīzumā atkal viesosimies Limbažos, lai iegādātos Lēdurgas Miesnieka produktus.

Kad daudz staigāts un redzēts, sirds sāk ilgoties pēc ēdiena. Kur gan būtu piemērotāka vieta tādā brīdī doties, ja ne lauku sēta, kurā kā mazs puisītis skraidījis pazīstamais un tautā mīlētais virtuves guru Mārtiņš Sirmais! Tur mūs sagaida Mārtiņa tēvabrālis Guntis ar dzīvesbiedri Antru.

Kad jāuzņem tik liela grupa kā mūsējā, vajag palīgus. Šoreiz kopā ar mums – mazdēls Raiens.

“Bērni un mazbērni dzīvo citur,” stāsta Antra, “bet, kad mēs viņus “izsaucam”, tad viņi ir klāt!”

Vēl tikai daži stāsti, un tad jau tiksim pie omulīgajā kafijas namiņā klātā galda!

Vislielākais pārsteigums šeit – milzīgie siltumnīcas tomāti, kuri nekad netiek laistīti! Tos iedēsta speciāli sagatavotā augsnē un – viss! Antra labprāt dalās ar paņēmienu, kā šādu augsni sagatavot. Skatīt attēlu stāsta sākumā!

Ak, un valdzinošā retro auto kolekcija ar volgām, žiguļiem un seno laiku apvidus auto – “bobikiem”!

Beidzot mums rokās bļodiņas ar smaržīgu, kūpošu soļanku. Tā vārīta speciāli mūsu grupai.

Kad esam iestiprinājušies, sākas konservēto produktu degustācija. Piedāvājums ir daudzveidīgs – tomāti želejā, ķirbju salāti “Sievasmātes mēle”, tomātu mērce pēc Mārtiņa Sirmā receptes un pat ievārījums no sausserža ogām!

Kaut gribētos vēl ilgi baudīt, jautāt, vienkārši būt šajā skaistajā vietā, saulīte mudina mūs posties atkal ceļā. Gribam taču kaut mazu brīdi sajust smilti, kāpas, jūru! Dažam ceļotājam ar nolūku ņemts līdz peldkostīms.

Neticami drīz mūsu prasmīgais šoferītis Ilmārs Ancveirs atrod autobusam vietu, un mūsu basās kājas iegrimst Saulkrastu pludmales siltajā smiltī. Mūsu vidū nudien atrodas arī peldētāji. Tomēr vairāk gan ir to, kas izmanto šo brīdī, lai, vērojot sauli uz rietu ejam, baudītu kafiju, saldējumu vai citu uzkodu. Arī vienkārši piesēst un brīdi patērzēt šķiet gana patīkami.

Braucienu plānoja un grupu vadīja Sandra Neliusa.

Paldies Vecumnieku apvienības pārvaldei par iespēju izmantot autobusu!

Paldies šoferim Ilmāram Ancveiram par meistarību un atsaucību!

Attēlu galerija
Sākums

9. augustā Stelpes teātris RE, MĒS TE!, vadītāja Dagmāra Venclova, aicināja mūsu draugus uz Teātra svētkiem 2025 – STELPES VECMĀMIŅAS DZIMŠANAS DIENA.

Sveikt Stelpes vecmāmiņu ar jautriem priekšnesumiem bija ieradušies:
Bārbeles teātris MIRKLIS, vadītāja Sandra Neliusa, Īslīces teātris DADŽI, vadītāja Evita Novicka, Jaunsaules teātris LAUCIS, vadītāja Inga Cepure, teātris Kurmene, vadītājs Ingus Pavinkšnis, Mazzalves teātris TRADARE, vadītāja Silvija Lisovska, Valles teātris BRIEDĪŠI, vadītāja Aija Skosa un Vecumnieku teātris VECMUIŽA, vadītāja Vēsma Petruševica.

Spēles un rotaļas vadīja Ingūna Pētersone. Tehnisko nodrošinājumu veica Dmitrijs Gridjuško.

PALDIES Dzintrai Polikai par garšīgo gaileņu zupu!

PALDIES Stelpes pagasta nodaļas darbiniekiem par sakopto vidi!

Koncertā uzstājās vidējās paaudzes deju kolektīvs STELPE, vadītāja Lāsma Skābuliņa, sieviešu vokālais ansamblis NIANSE, vadītāja Ingrīda Zemļinska, Stelpes amatierteātris RE, MĒS TE!, vadītāja Dagmāra Venclova, Bārbeles amatierteātris MIRKLIS, vadītāja Sandra Neliusa. Ar jautrām, sirsnīgām dziesmām skatītājus priecēja Bārbeles tautas nama lauku kapela SAVĒJIE, vadītāja Baiba Pētersone.

Koncerta programmu veidoja un estrādes dekorēšanu vadīja Sandra Neliusa.

Tehnisko nodrošinājumu veica Dmitrijs Gridjuško.

Sirsnīgu PALDIES sakām Stelpes pagasta darbiniekiem par sakopto vidi.

Piedalījās ansamblis DZEGUZĪTE (jaunākā grupiņa), vadītājas Zigda Martinsone un Kaiva Gaigala, Misas tautas nama bērnu vokālais ansamblis ADATIŅAS, vadītāja Māra Lagzdiņa, Skaistkalnes tautas nama bērnu popgrupa DOMINO, vadītāja Ingrīda Zemļinska, Grenctāles kultūras nama bērnu vokālais ansamblis, vadītāja Jurgita Červinska.

Sarīkojumu veidoja Sandra Neliusa

Sarīkojumu vadīja: saimniece – Māra Lagzdiņa, suns Ripsis – Egils Neliuss

Tehnisko nodrošinājumu veica Dmitrijs Gridjuško

2025. gada 10. maijā pirmizrādi piedzīvoja Stelpes teātra RE, MĒS TE! iestudētā Elizabetes Haferes komēdija GADSIMTA LAPSU MEDĪBAS.

Lapsai atņemto vistiņu vajadzētu apbērēt, par viņu pasērot, noraudāt kādu asaru. Tā domā Monikas kaimiņiene Antonija, kura nesen šurp pārvākusies no pilsētas. Taču Monikai ir svešs šāds jūtelīgums. Enerģiskām kustībām tā steidz lapsas upuri gatavot pusdienu galdam. Būs vismaz kaut kāds praktisks labums!

Praktisks labums ir arī no Valda, kurš mēdz bieži pie Monikas ciemoties. Viņš dara darbus, palīdz nejusties vientuļai rudens vakaros. Pagasta ļaudis ir pārliecināti, ka Monika ar Valdi ir pāris. Tomēr Monika atsakās to atzīt – līdz brīdim, kad sajūt draudus Valdi zaudēt.

Iestudējuma režisore ir Dagmāra Venclova. Viņa arī pati piedalās uzvedumā, kur spilgti attēlo uzbāzīgās kaimiņienes Benitas lomu. Lomās darbojās Rudīte Dumbre – Monika, Rita Matuševa – Antonija un Juris Grosbahs – Valdis. Ierakstā skanošo Benitas vīra Jāņa balsi ierunājis Dmitrijs Gridjuško.

Dekorācijas veidoja Dmitrijs Gridjuško un Juris Grosbahs. Par skaņu noformējumu gādāja Dmitrijs Gridjuško.

Teātris RE, MĒS TE! ir atzīts un iemīļots kolektīvs. Tā iestudējumi allaž priecējuši skatītājus ar krāsainu un spilgtu tēlojumu, precīzu sadzīves situāciju atspoguļojumu un diezgan piparotu humoru. Par kopas popularitāti liecina arī tas, ka uz šo kārtējo pirmizrādi bija ieradušies vairāk kā sešdesmit skatītāji.

Pilsētas galvas kundze lūdz dzīvesbiedram pastāstīt par spriedzes un pretrunu pilno situāciju, kas radusies pilsētā.

“Es nemaz nezinu, no kura gala lai sāku,” saka pilsētas galva.

“Sāc no vidus!” viņu uzmundrina dzīvesbiedre.

Vēlāk viņiem nākas uzklausīt sarežģītus, neticamus stāstus. Tiek sacīti tikai labi vārdi, kas tomēr pārsteidzošā veidā liek domāt sliktu un turēt aizdomās tos, kam šie vārdi veltīti. Katrs jauns stāsts liek situāciju ieraudzīt pavisam citā gaismā.

Kurmeniešu pārliecinošā spēle uz brīdi lika man justies kā pilsētas iedzīvotājam, kuram jāizlemj, kura varoņa pusē būt. Dialogus klausoties, jutu, ka man veidojas viedoklis, kuru nākamais dialogs nojauc līdz zemei. Vietā tūdaļ veidojas jauns redzējums, bet arī tas nespēj pastāvēt ilgāk kā vien līdz nākamās sarunas sākumam. Tas bija interesanti, aizraujoši un – jautri!

Iestudējuma autors ir talantīgais režisors Ingus Pavinkšnis. Ingus arī pats piedalījās izrādē, meistarīgi un niansēti atveidojot pilsētas galvas lomu.

Lomās darbojās Kristiāna Rjasnaja – galvas kundze, Sarmīte Ķīse – Ulces kundze, Uldis Mantons – Varbuta kungs un Skaidrīte Salgrāve – kalpone Millija.

Tehnisko nodrošinājumu veica Dmitrijs Gridjuško.

Paldies Kurmenes teātra māksliniekiem par mums dāvāto lielisko piedzīvojumu piektdienas vakarā!